Ir pienācis laiks pēdējam ierakstam šajā sarkanājā blogā par brīvprātīgo dzīvi. Esmu pa Franciju nodzīvojusies veselus 14 mēnešus, liekas baigi daudz :)
Un šodien jau esmu pavisam citā vietā, braucu ar vilcienu, metro un lidmašīnu un nokļuvu vietā, kur nekad pati nēesmu bijusi, nekad kāju šajā valstī neēsmu spērusi :D Tātad es biju jau noskaņojusies braukt atpakaļ uz Latviju, lai pabeigtu studijas, bet šis lēmums mani pie sirds neņēma, jo vēlējos pavisam ko citu, bet vienu dienu pagadijās tā, kad viss apgriezās ar kājām gaisā, visas manas domas un lēmumi. Un nonācu pie lēmuma, kad es dodos uz Grieķiju, jā uz Grieķiju, kur vienmēr esmu vēlējusies aizbraukt. Strādāšu tur kā au pair, jebšu es būšu auklīte diviem bērniņiem. So excited :) ! Šoreiz nākamais blogs būs par to, kā es dzīvošos pa Grieķiju un ko tad es īsti tur darīšu. Bija jau ievīdējusi doma prātā, kad varētu bloga rakstīšanu pavisam mest pie malas, bet tomēr man tas ir iepaticies un domāju turpināt to darīt. Šoreiz blogs būs ar citu linku, jo metu pie malas blogger un pāreju uz wordpress blogu. Re ku links:
Skumīgi sanāca, kad šovasar nesanāca apciemot Latviju, bet varbūt vēl nebija priekš manis, tas īstasi laiks, lai turp aizbrauktu un redzētu, kā visi mani foršie draugi dzīvojās. Par Franciju, jā šī valsts man patīk, skumīgi arī ir pamest to, jo šeit tik daudz, kas tika piedzīvots un izbaudīts. Francija vienmēr būs mana pārmaiņu zeme, ceru uz atgriešanos :)
Šis ir mans priekšpēdējais ieraksts šajā blogā, bet neauztraucaties, būs jauns blogs, bet par to rakstīšu pēdējā ierakstā nedēļas beigās.
Tā manas divu mēnešu garās brīvdienas tūliņ būs noslēgušās, iespējams, kad tik garu brīvdienu man vairs ilgi nebūs. Bet esmu atpūtusies uz visiem 100 procentiem. Brīvdienas pavadīju ļoti, ļoti mierīgi un man ir prieks par to, jo pēc gada, kuru es pavadīju ofisā un ne tikai, gribējās mierīgi atpūsties un apsvērt, ko tad domāju darīt tālāk, vismaz turpmāko gadu vai divus. Un protams esmu to sapratusi :) Lai intriga paliek, tiem kuri nezin, kur dodos. Būs, būs jauni piedzīvojumi :)
Ko tad labu es sadarīju pa šo laiku - es laiskojos pa dārzu, sauļodamās un peldēdamās pa baseinu, kaut gan nedaudz, bet balta esmu vienalga, bet saulītes enerģiju esmu uzņēmusies daudz. Ja nebūtu peldbaseins tajās pāris dienās, kad ēnā termometra stabinš rādija +40C grādus, es laikam būtu izžuvusi, kā tāda rozīnīte ! Esmu noskatījusies vairākas filmas - labas un netik labas. Pašas labākās filmas, ko redzēju - ''Džezā tikai meitenes'', ''Soul surfer'' un "Brokastis Tifānijā''. Vēl izlasītas divas grāmatas, gribējās jau vairak izlasīt, tomēr nesanāca. Tika nedaudz paceļots, pa apkārt pilsētām un vēl pabijām vienas pilsētas svētkos. Bijām aizceļojuši uz tuvējo St Emilion pilsētiņu, kas skaitās vīna pilsēta, ļoti skaista. Un protams uz okeānu arī braucām. Esmu pārēdusies tomātus, jo tie dārziņā mums izauga nepajokam daudz. Tā kā zemenes zemeņu sezonā, kad tik tiešām vairs nezini, kur tās likt. Kā arī nedaudz paēdu pirmās vīnogas, kas jau ir nogatavojušās. Esmu lieliski pavadījusi laiku ar ģimeni.
Mīnusā esmu ieguvusi fobiju no zirnekļiem, Latvijā man nebija bail no tiem, bet īpašo patiku arī neizraisīja :D No tiem, man, patiešām te Francijā sāk palikt bail. Tie mani ir tualetē pārbiedējuši, istabās un vēl viens no tiem man ir skrējis pakaļ.
Gribētos jau bildītes vairāk salikt, bet slinkums moca :D Tā jau laikam ir, jo vairāk ir ko darīt, jo vairāk visam vari atlicināt, bet ja mazāk dari, tad neizdari neko :D
Pirms braucu uz Franciju, man tā asociējās ar Parīzi, vīnu, sieru, vīnogu laukiem, gliemežu
un varžu kājiņu ēšanu, beretēm un strīpainiem krekliem... Liela daļa jau
taisnības ir, bet Francija ir citāda nekā mēs to iedomājamies...
Valoda. Franču valoda ir viena no skaistākajām valodām
pasaulē. Tā ir cēlusies no latīņu valodas, tādēl ta ir tik sarežģīta. Bet tā
tikai skaisti skan filmās un mūzikā, īstajā dzīvē tā ir pavisam cita, pat nevar
saprast ar ko, lai to salīdzina. Pirmajā nedēļā, kad ierados, man sķita, kad
runā krieviski, līdz kamēr kārtīgi ieklausās. Ne visi var to iemācītes un pat
tie, kas iemācās Franču valodu, akcentu iegūst tikai pēc pāris gadiem. Lasot
teikumu, to izrunās pavisam citādāk, nekā rakstīts, jo vārdiem beigas tiek
vienkārši norautas. Un burtu ''R', es pat vēljoprojām, to nevaru izrunāt ....
Vaiijj, kā francūžiem tīk lamāties, jebkurā dzīves situācijā - uz ielas, veiklā
vai mašīnā.
Sasveicināšanās. Francūži lielā mērā ir ļoti draudzīgi, bet
dienvidu pusē, manuprāt tie ir vairāk draudzīgi nekā ziemeļu daļā. Dzīvojot
vienā ēka - visi kaimiņi ar tevi sasvecināsies un apjautāsies kā Tev iet, kaut
gan nepazīst un īsti tiem neinteresē, kā Tev iet, bet pieklājība te ir svarīga.
Tuvākos draugus, kolēģus un ne tik zināmus darba kolēģus un draugu draugus
sasveicinās ar divām bučām uz vaiga- saliekot vaigus pie vaiga un darot čmok,
čmok skaņu. No sākuma bija neierasti, bet pēc tam jau patika un likās, kad kāds
nesasveicinās, tad uz mani, kāds dusmīgs ir,bet tā nav, dažbrīd francūži ir
tempermentīgi ! :)
Virtuve. Ēst un ēdiens tā ir atsevišķa kultura, ko piekopj
Francijā. Ēdienreize te ir bauda, kas cilvēkam dzīvē ir viena no labākajām
lietām - skaisti un garšīgi paēst. Ēdienreize nav iedomājama bez ūdens vai vīna
glāzes, bagetes, deserta vai siera. Galvenā ēdienreize noteikti ir vakariņas,
bieži vien pat pirms vakariņām lieto aperatīvu - liķieri vai stiprināto vīnu,
bērniem sidru vai sulu un piekož klāt riekstiņus, sāļos cepumus vai kas kuram
tuvāks. Trīs ēdieni vienmēr būs galdā, salāti, zupa, otrais, siers vai deserts.
Bauda notiek trīs stundu garumā :) Launags ir tikai un vienīgi bērniem - tikai
saldumi. Pusdienas ir nedaudz vienkāršākas, jo visiem ir taču jāstrādā, bet
pusdienu pārtraukums ir 1,5 stundu,nevis 30 minūtes. Brokastis ir ļoti
vienkāršas, bet sātīgas - kruasāns, grauzdēta maizīte ar ievārījumu, kellogs un
jogurts, protams, bez aplesīnu sulas neiztikt. Kafijas pauzes francūžiem arī ir
svarīgas, nedrīkt aizmirst cepumus, tie ir it visur ! Francūži ēd visu ko - kartupeļus,
makaronus, rīsus. Bez gaļas neiztikt un šad tad bez zivs arī ne, kuri ir
gatavoti,ar vīnu, ne vienmēr. Salātlapu salāti ir ļoti iecīenīti un biezzupas
arī, citu tur nav. Siers, siers - tik daudz sieru, kā šeit neēsmu visu savu
mūžu ēdusi. Bet saldie ēdieni te ir tik dievīgi - creme brulle un kūciņas. Un
bagete - tik garšīgu maizi nekur nenopirks. Protams, bez gastranomiskajām
izvirtībām arī nevar iztikt. Austeres, ceptas varžu kājiņas un cepeškrāsnī
gatavoti vīngliemeži, to visu es pat
Francijā būdama nogaršoju, Latvijā to nekad nebūtu ēdusi.
Vīna zeme. Uij, vīns un vīnogu šķirnes man tās ir svešas
lietas, nemaz nemēģināju tajā visā ļoti iedziļināties, jo ar to visu var galvu
sagrozīt. Bet vīns, šampanietis un dzirksotšie vīni te ir lieliski. No dārgā
gala ekselenti, bet no lētā gala - labi. Bez vīna, Francijā, dzīve nav
iedomājama.
Siera zeme. Par siera daudzvedību esmu dzirdējusi divas
versijas, no pašiem francūžiem, sapratu, kad viņiem pašiem īsti nav skaidrs -
cik daudz to ir. Pirmā versija - te ir 560 siera veidi. Otrā versija - te ir
365 siera veidu (tik cik gadā dienu) un katram reģionam ir savs siers veids.
Kazas vai govs siers, visi ir tikpat garšīgi, nēesmu atradusi vēl nevienu, kas
man negaršotu,laikam esmu kļuvusi par siera fanātīķi :D
Skolas. Esmu vairāk saskārusies ar skolām, kas ir līdz
augstskolai, kā nekā māsa macījās vienu gadu koledžā, kas Latvijā skaitās
pamatskola. Šeit klases iedala no augšas uz leju. 3šā klase būs 10 klase,
vidusskolā. Bērni skolās pavada lielāko dienas daļu, apmēram līdz 5pm, vasaras
brīvlaiks ir 2 mēnešus, bet toties ik pēc katrām 40 dienām, ko pavada skolā nāk
divu nedēļu garas brīvdienas.
Sabiedriskais transports. Par autobusiem īpaši neko nevaru
pateikt, jo emsu braukusi tik vien kā četras reizes, bet stundu garš brauciens
izmaksā 1.50 euro. Par starpilsētu autobusiem -
man šķiet, kad tādu nav. Vilciens -
tas ir ļoti dārgs prieks, biļetes svārtsās no 20 euro līdz 150 euro, ja
ne pat vairāk, protams ir atkarīgs no gala paieturas. Bet var iegādāties atlaižu
kartes jauniešiem līdz 26 gadiem, biļetes var nopirkt līdz pat 60% atlaidi, šī
atlaižu karte maksā tik vien kā 50euro uz vienu gadu. Vilcienos vari droši
savus koferus nomest kur pagadās, neviens viņus neaiztiks, droši var likt
vagonā un iet sēdēt uz citu.
Svētki. Francijā nacionālos svētkus svin godam, ar ēšanas
svinībām, dejām un salūtu. Krāšņākie svētki ir Ziemassvētki, kad viss ir
izrotāts, uz ielām ir tirdzīņi - viss tik skaisti un krāšņi. Bet lieldienas
- tās gan ir vienkāršas, nav rotājumu, tik
veikalos ir nopērkamas šokolādes olas un zaķi, ar ko bērnus iepriecināt.
Sociālā dzīve jebšu nakts klubi un bāri. Visiem tīk
izklaides, ja tā ir studentu pilsēta ceturdienas naktīs noteikti dzīvība plūdīs
pa pilsētas ielām. Visiem patīk sēdēt bāros ar vīnu vai alu, ieplūst vairāku
stundu garās sarunās. Nakts klubos cilvēki sāk ieplūst pēc 12pm,jo ap 2pm visi
bāri jau slēdzas ciet. Nakts klubi lielākoties ir pārpildīti, skan dažāda
veida mūzika un dejošana sit augstu
vilni. Ieejas maksa gandriz nekur nav, bet ir jāmaksā par virsdrēbju un somu
nolikšanu, cenas svārstās no 3 - 10 euro, varbūt dažreiz iegūsi dzērienam
kuponu. Dzērieniem, bāros un nakts klubos, cenu atsķirība ir ļoti liela, ja
bārā mazo alus glāzi nopriksi par 2.50 euro, tad nakts klubā to vari iegādāties
par 8 euro. Lielākoties dokumentus nekur
neprasa. Bet pēc ceturdienu naktīm, pilsētas ielas nav visai skaistas.
Pirmais, ko visi pamana ir sagāzušies riteņi un rolleri uz ielas, viss ir
piemēslots un pieķēzīts, fuij... Bet frančiem tīk ballītes....
Mājas ballītes. Tās
gan patīk labāk nekā latviešu. Vienmēr uz galda atradīsies vairākas vīnu
pudeles un varbūt tikai viena vodkas pudele. Tiesa visa telpa būs piesmēķēta,
bet tas tāds foršs Franču šarms. Dažāda stila mūzika un dejas būs garantēta.
Puiši un meitenes. Ko lai saka - big mess. Tas kas man šeit škiet nepieņemams
un neizprotams, bet kultūra jau paliek kultūra, tādēļ izdomāju par šo arī
ierakstīt. Puiši ir koptāki par meitenēm, meitenes tik lielu uzmanību
nepievēršs savam izskatam. Draudzīgas attiecības strap puisi un meiteni šeit
nevar būt, jo viss ir par un ap - attiecībām un seksu. Ja kāds uz ielas redzēs,
kad runā ar pretējā dzimuma pārstāvi, visi automātiski domās, kad tā ir otrā
pusīte. Visbiežāk izplatīts ir tas, kad pirmais puisis sper soli, lai meitene
zinātu vai izlemtu, ja viņa vēlas kādas saistības ar puisi... Bet te Francijā
ir otrādi, meitenes sper pirmo soli...
Ceļošana vs dzīvošana. Man kā ārzemniecei Francijā škiet,
kad šī zeme ir piemērota ceļošanai nevis dzīvošanai pavisam !
Beidzot esmu saņēmusies šim rakstam- kopasavilkums par manu pavadīto gadu Francijā
Valoda. Valodas ziņā protams esmu tikai ieguvusi. Pirms braukšanas uz Franciju mana angļu valoda, bija tādā līmenī,kad varēju tikai saprast, ko man saka, bet pāri lūpai neko nevarēju pateikt, laikam jau tās bija bailes kļūdīties. Es jau te smejos, atbraucu uz Franciju iemācīties runāt angļu valodā,bet tiesa ir tas, kad jāstrādā ir pie izrunas un akcenta, jo anglsiksi nerunājošā valstī, to nevar iemācīties. Franču valoda - tā gan ir pinķerīga, bet emsu ieguvusi pamatus, kaut gan no teiktā varu saprast lielāko daļu un pateikt šadas tādas frāzes un protams šo to iemācījos iz gramatikas. Valoda priekš manis tiešām šķita un ir grūta. Bet man ir prieks, kad daudz ko jau zinu. Esmu pat iemācījusies vairāk runāt krievu valodā. Par dzimto valodu - esmu piemirsusi visus likumus pieturzīmēm.
Darbs. Uh, jā... Darba pieredzi esmu ieguvusi, un diezgan pamatīgu - darbs ofisā, darbs ar bērniem un jauniešiem, dažnedažādi informatīvie pasākumi - piedalīšanās, organizēšana utt.. Pats pēdējais, kas man vislabāk patika, ir dažādi projekti ar citzemju pārstāvjiem- jauniešu apmaiņas, pieaugušo apmaiņas un vēl viss kas cits. Un protams viss tika rakstīts manā Youthpass, kuru tik nākotnē varēšu rādīt saviem topošajiem darba devējiem.
Citas kultūras iepazīšana. Protams esmu to iepazinusi, gan pati savā nodabā vai ar draugiem, gan strādājot un dzīvojot ģimenēs, no kurām es uzzināju visu visvairāk par francūžu kultūru. Šī valsts ir apbrīnojama un tiek saglabāts viss vecais kultūras mantojums. Tikai tas Franciju padara apbrīnojamu. Tiesa, daudz lietas šeit ir tikpat kā pieņemamas. Bet dzīvot šajā valstī es nevēlētos, nav mana - klimats,mentalitāte, valoda un šādas tādas dīvainības, bet apceļot šo valsti es vēl vēlētos turpmāk,jo no ceļotāju acīm, tā ir lieliska !
Privātā dzīve. Par to jau tā daudz nevar rakstīt. Bet esmu iepazinusi daudz lielisku cilvēku, gan no šīs zemes,gan no citām pasaules zemēm.Un pat esmu iepazinusi lieliskas Latviešu meitenes.
Es, es kā personība. Vaij, atceroties sevi, kad vēl dzīvoju Latvijā,liek man dažbrīd aizdomāties,kā es varēju tā dzīvot,domāt un runāt. Protams es esmu mainijusies tikai un vienīgi uz labo pusi. Šis gads ir tikai devis un licis man izdomāt, ko es vēlos darīt turpmāk dzīvē, ko pirms tam es nezināju. Esmu izlēmusi studēt jau pavisam citu studiju virzienu, uz kuru nekad nebūtu gājusi, pirms uzsāku studijas sabiedrikso attiecību jomā :D Arī domāšanas ziņā - esmu izmainījusi pilnīgi visu un tagad jūtu, kad varu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un sasniegt visu ko vēlos !!!
Noteikti, esmu kaut ko piemirsusi vēl uzrakstīt, bet tas nekas ..... :D
Nākamais ieraksts būs neliels kopsavilkums par Franciju, kā valsti - kultūru, ēdienu, un citām visai svarīgām lietām !
Briivdienas tiek jauki pavadiitas, gan ar sauli, gan bez taas. Bet vienalga maajo sajuuta, kad ir vasara, jo nav iipashi auksts :) . Vienu dienu sauliitee, pat pamatiigi apdedzinaajos, bet beigaas ieguvu jauku, bruunu iedegumu ! Piektdien devaamies uz lidostu, kur sagaidiijam ciemos omi, vinja izdomaaja pie mums ciemos atbraukt un pavadiit paaris nedeeljas kopa ar gimeni. Sestdien devaamies kopaa visi iepirkties. Pilseetas centrs bija sleegts, tatad sapratam, kad pilseetaa, kaads pasaakums buus. Ar maasu izdomaajaam, vakaraa doties uz pilseetu un satikties ar Katie. Staigaajam pa pilseetas centru un skatiijaamies, ka visi eed vakarinjas. Par cik izsalkusas kluvaam pasaa pievakaree, tad eedam gardos kartupelju cipsus, bet pirms tam saeedaamies konchas un cukurvati, yummy. Izraadaas pilssetaa, bija varena teatra izraade ar zirgiem, saluutu un citam svariigam lietam, uz kuru mees negaajam, jo negribeejam maksaat 10 euro par katru bilejti. Bet interesanti bija tas, kad uz sho izraadi cilveeki naaca ar saviem kreeslinjiem un sedzinjaam uz kuraam seedeet. Veel ieveeroju, kad alus tika pardots visaam vecuma grupaam, pat tiem kuriem bija tikai 16 gadu.
Sis gads manaa dziivee ir bijis viens no lieliskaakajiem gadiem, kaads vien var buut. Guvu lielisku pieredzi gan darba jomaa, gan privaatajaa. Protams, par laimi darbs un privaata dziive sajaa gadaa, man bija atseviski, nevis viss vienaa chupaa. Atceros, kad atbraucu, cik man bija seit lieliska sajuuta, taada, kaadu tu parastaa ikdienaa nenotvertu, viss kas ap tevi ir apkaart ir lieliski, un sajuutas vnk dieviigas. Bet tagad jau pamazaam poshoties prom no siis valsts, saaku aptvert, kad vina man loti pietruuks. Kaut gan, dzive Francijaa nav prieksh manis radiita. Siis valsts ikdieniskaas lietas ir nedaudz nesaprotamas, bet protams pienemamas. Izdomaaju sarakstiit lietas, kas skiet diivainas sajaa valstii, jeb atskiriibas ar Latviju:
*Ja
saslimsti sveetdienas vakaraa un tev ir pieraksts pie arsta ir otrdienaa, tad
uz darbinju Tev ir jajiet pirmdien, un tad otrdien pie arsta dabuusi ziimi par
otrdienu un tresdienu, kad vari guleet majas, bet ja tev vajag vairak laiku,
lai atveselotos, ceturdienaa atkal dodies pie arsta ! Par arsta viziiti videeji
maksaa 25 euro;
* Dziesmas iedzied anglu un franchu valodaa;
*Skolaas
jaunieshi piipe un neviens neko nesaka, vidusskolaas pat ir ieraadiitas vietas,
kur jauniesi var doties drosi uzpiipeet;
*Cilveekiem
bez maajaam, kuriem pieder suns policija nevar vinjus apcietinaat, piemeeram,
ja gul uz ielas vai parkaa uz solinja, jo viniem ir jaanes atbildiiba par
dziivnieku;
*Ja arii
cilveekam neinteresee ka Tev iet, vienalga pajautas tev - ''Kaa iet' jeb fr
valodaa "Ca va";
*Pie
pusdienaam dzer loti, loti daudz uudeni un ed loti daudz bagetes, pat tad ja tu
eed kartupelus ar galu vai makaronus;
*Ja veelies
iegaadaties maaju Francijaa, reekinies, kad kameer nokartosi visus dokumentus,
samaksaaji par maaju un tikai vari tad ievaakties. Viss process var
norisinaaties divus liidz triis meneshus;
*Mobiilos
telefonus skolaas izmantot nedriikst, pat ja notiek, kas svariigs. Lidz ar to
cilveeki darba vietaas mobiilos
telefoonus izmanto mazaak;
* Par kaveeshanu - darbu nedriikst kaveet, pie
taa franci pieiet loti nopietni, bet paareejaas tikshanaa var kaveet, tas nekas
ja kaveesi vairaak par 30 minuuteem;
*Laikapstakli
diez ko neatskiras ar Latviju, ja nu vieniigi pasos dienvidos kur Nica ir, tur
ir silts :D
*Taadiem
sveetikiem ka Ziemassveetki, Lieldienas, Heloviini un Valentiin diena -
nepieveersh lielu uzmaniibu, vairaak svin tikai Francijas nacionaalos sveetkus.
Paslaik tas
ir arii viss, tik cik varu atcereeties, bet gan jau veel kaut ko seit
pierakstiisu klat :) Augusta publiceeshu noteikti lielo gada kopsavilkumu !
Briivdienas ir laba lieta. Atpuuta jau sen man bija vajadziiga un protams ar saviem miilajiem briivdienas ir vislabak pavadiit kopaa. Esmu jau izleemusi, ko tad dariishu peec vasaras beigaam, bet par to rakstiishu velaak, jo sheit laiku pavadiishu veel arii augustaa un tikmeer veel ari sho to seit ierakstiishu. Savas paardomas par pavadiito gadu un ne tikai.
Sodien araa lietus liist, jau labu laiku tas nav lijis, toties pa divaam dienaam visi daarza augi jau ir sarosijushies un sazalojushi veel vairaak. Tomeer daarza augiem, tas francijas hloreetais uudens ne iipashi patiik. Laukos laiku pavadiit ir forshi, jau biju piemirsusi, kaa ir padziivoties laukos.
